meh. jā, 90ajos bija grūti, bet ir lietas, kas ir nevis neveiksmīgs stresa menedžments, bet gan prosta ļaunums un stulbums. un, piedodiet atvainojiet, bet es līdz galam nesaprotu, no kurienes vecākiem nāk tas neaizskaramības plīvurs. ja bija kretīni, tad bija, un nav tas jāmēģina attaisnot.
es, piemēram, savu mammu nīstu par visu sūdu, ko viņa man nodarīja, un mīlu par labajām lietām, un tādā paradoksā arī dzīvoju, nav ne vainas.
vēl arī iesaku par to parunāties ar pašu pāridarītāju. some level of mending can always be done. it sevišķi tāpēc, ka tevi joprojām drusku moka. jā, es zinu, kādi ir apstākļi, bet tev arī ir pašai sava dzīve un pašai sava labsajūta, par ko rūpēties.
neviens nevienam neko nekad nav parādā. visi brīvi cilvēki. un bez parāda apziņas arī ir vieglāk piedot.

sašūmējos, sāpīga vieta.