vēl es šodien priecājos par to, ka manam brālim ir laba gaume. viņš šodien nopirka divas foršas bikses, un vienas no tām ir koši zilas ar zaļu pogu. un vēl garu mēteli, kam audumaraksts tāds kā manējam, bet piegriezums tāds episki vīrišķīgs. pilnīgi prieks skatīties,kāds lielisks cilvēks izaudzis. un arī LIELisks, šodien sapratu,ka māte viņam blakus vispār pēc pundura izskatās, un es jau ar diez ko liela nejūtos. ātri jāiet uz peldēšanu, varbūt izaugšu vēl par kādiem 10cm :D

bet par notikumu pirms tam ar māmiņu, pulksteņiem, apsēšanos un histēriju es jau esmu aizmirsusi. aizmirsusi, aizmirsusi, mhm, tā, par ko bija šis teikums?

un tad, kad es atnācu mājās, divstundu snaudas laikā paspēju izsapņot briesmusapņus, kur sveši bērni un jaunieši apmētā mani ar kancelejas precēm - līmeszīmuļiem, kas ķep man matos, līmlapiņām, pildpalvām un skavotājiem, un tad, kad es beidzot pārstāju mēģināt no tiem izvairīties un ieņemu draudīgu pōzu, prādās kaut kāda veikala saimniece un apvaino mani bērnu tramdīšanā. sasodīts, nu, kur palikuši sapņi ar rōzā vienradžiem, narkōtiska paskata konfektēm okeāna dzelmē, pēc kurām jādodas, un runājošiem trušiem? kaut gan jāatzīst, nesanais sapnis par Bardu jau pieder pie tādiem, pēc kuriem es ilgojos, nujā, tā ka nav ko sūkstīties.