lūk, pulkstenis ir gandrīz pusvienpadsmit vakarā un ideālā dzīvē es tagad taisītos pamazām iet gulēt.

esmu sagatavojusi dubultstundu 11.klasei uz rītdienu, šodien pirms tam vēl veiksmīgi novadījusi stundas, saorganizējusi, ka mans nākamais projekts, kur 9ie prezentē savu darbu 4.klases skolēniem, un vēl pirms tam gatavo mazajiem darba lapu, ko aizpildīt, ir iespējams (vajadzīgās stundu/telpu izmaiņas nokārtotas, visas 3 iesaistītās skolotājas un vēl mācību pārzinis personiski informēti un skolotājas atbalsta pasākumu), pagatavojusi fantastiskus zirņus ar "speķi" (ķiploku, lociņu, rauga pārslu un garšvielu mērce), pabeigusi izlasīt "mēness teātri", aizmigusi un nogulējusi gandrīz 3 stundas, ielikusi mykoob mācību materiālus, aizgājusi uz pastu un veikalu, atbildējusi meitenei, kas grib pieteikies IM, un sarunājusi ar viņu tikšanos trešdien. es vairs negribu neko darīt, bet man ir jāsagatavo 9iem rītdienas stunda, otrs PD variants konsultācijai un jāaizsūta beidzot linki uz skolēnu video "investoriem". es zinu, ka normāliem cilvēkiem tas būtu sīkums, un arī man pašai citā brīdī tas principā būtu sīkums, bet mana īpatnība ir nevienmērīgas darbaspējas. es taču patiesībā varu izdarīt un izdaru patiešām ļoti daudz, pat, ja jūtos nepietiekami produktīva, man vienkārši pēc tam un pirms tam vajag pietiekamu downtime. un tā nav PROBLĒMA, tā vienkārši ir mana organisma un prāta īpašība. citās vidēs tas vienmēr ir bijis ne tikai pieņemami, bet reizēm pat man izdevīgi, tāpēc es arī nemaz neapsveru domu, ka vajadzētu kaut kā šito lauzt, visi mēģinājumi tā rīkoties pilnīgi nav bijuši tā vērti. visu laiku domāju par to bildi ar mandarīna daiviņu ķiplokā. ietilpst, protams, bet labāk iederētos mandarīnā. es domāju, ka man arī "tur, ārā" ir savs mandarīns.