es šodien pagatavoju vairāk nekā 20 yarn light balls, un tas bija lieliski. man patiešām patīk ķimerēties un ķeskāties, un taisīt lietas. droši vien tāpēc arī, ikdienā nedabūjot gana daudz šī, tas reizēm izlaužas un sublimējas tajā pārspīlētajā iedvesmoto darba lapu un uzdevumu ģenerēšanā.

lieliski bija arī, ka skolēni šoreiz beidzot teju visi patiešām puslīdz centās iebraukt projekta rubrikā par spīti pat tehniskām problēmām, UN a klase tomēr nebrēca vairs par strādāšanu pāros - ha! es taču viņus nu jau pazīstu, viņi ir tikpat izmisuši pēc kontakta iespējām, kā reizēm es. un, tāpat kā šis skolotājs ap 3.minūti, es cenšos viņiem iedot to, ko viņiem vajag, pirms vēl viņi ir sapratuši, ka viņiem to vajag. visbēdīgāk man ir brīžos, kad es redzu, ka kāds no viņiem dara glupības kādu tādu neapmierinātu vajadzību dēļ, bet skaidri redzams, ka pats vai nu nesaprot savu motivāciju, vai arī tiešām nezina labāku veidu. tāpēc man tik izmisīgi gribas nomodelēt visādus variantus, un pāri visam, pāri jebkādiem mācību sasniegumiem uzturēt drošas un cerīgas vides sajūtu, jo kas gan ir tie vārdiņi, teikumi, pat tās metakognitīvās mācīšanās prasmes, ko cenšos viņiem palīdzēt attīstīt, salīdzinot ar jušanos droši un pieņemtam, kāds esi? cilvēkiem taču dzīvē daudz biežāk rodas problēmas no šo lietu, nevis zināšanu trūkuma.

vēl es izpildīju mājasdarbu uz rītdienu un uzzināju, ka esmu "the plant". pārāk nepārsteidz, haha, jo krāsā jau nu parasti esmu pareizajā. :D