ja nu interesē, tad gay for johny depp bija vienkārši burvīgi, tāpat kā tie, kas uzstājās pirms viņiem un saucās young legionnaires un vēl pirms tiem carson wells. un es sāku ļoti saprast cilvēkus, kas, piemēram, skolā austiņās klausās mūziku, kur kāds izkliedz dziesmas vārdus tā, ka neko nevar saprast - tas ir ārkārtīgi nomierinoši, jo ir skaidrs, ka tas, ka es nesaprotu, ir gluži normāli un tam tā jābūt, un tas kaut kā mazliet šķietami attaisno arī to, ka nesaprotu teju neko citu. tā lūk, cheers.

(ā, un vēl tajā labums ir tāds, ka on the dance floor es varu dziedāt līdzi bez problēmām, pat, ja nezinu ne tikai dziesmas vārdus, bet pat grupas nosaukumu - atliek tikai uzķert, uz kādiem patskaņiem jābrēc, un vari izaurot visas iekšas, un nevienam tas nešķiet ne mazākajā mērā dīvaini.)