tā bittersweet sajūta, kad, uzaicinājusi uz sarunu skolēna māti, norunā ar viņu 40min, jau pirmajās piecās sapratusi, kāpēc tas jaunietis uzvedas tā, kā uzvedas. nekad nebūtu domājusi, ka nonākšu situācijā, kur man kādam ir teju vai piespiežot visādos tiešos un aplinkos veidos jāiesaka, lai taču paslavē savu bērnu.

ja tagad mana darba diena būtu beigusies, es būtu visai laimīgs un mierīgs cilvēks šovakar. bet nu, neko, varbūt nākamgad.