tikko piekritu aizvietot stundu 4.klasēs (saviem pagājušā gada trešklasniekiem), jo man nebija godīga iemesla teikt nē. nez, cik prātīgi tas bija. bet nu labi, viena diena. sliktākajā gadījumā tas tikai apstiprinās manu apņemšanos nekad vairs nestrādāt sākumskolā.

upd: aizgāju uz vienu no tām klasēm pagaidīt šā gada skolotāju, lai noskaidrotu, ar kādu tēmu viņi šobrīd darbojas, un tie bērni, mani ieraudzījuši, sakrita kā tādas mušas uz sūdu, drūzmējās apkārt, kāpa uz kājām. cerēju šo reakciju mazināt, paziņojot, ka rīt viņus satikšu stundā, bet tā vietā, lai norimtu, viņi sāka spiegt un lēkāt un ķerties manās drēbēs un pie rokas. es jutos ļoti neērti, un šausmīgi pārsteigta.