nogulēju ilgāk, nekā plānots, sapnī cīnoties ar lauvām. es biju maza lauva, un man bija lauva pārinieks, bet mūsu nožogojumā bija vēl četri citi lauvas, daudz lielāki un pieredzējušāki, un ar zobeniem (..?no idea). kad sākās cīņa, es ļoti viltīgi uzkāpu augstākajā atrodamajā vietā un nogalināju vienu no pretiniekiem, uzlecot tam virsū un nositot, bet pēc tam jau kļuva grūtāk. es dabūju zobenu (nav ne jausmas, kā gan īsti bija iespējams mums, lauvām, to turēt, bet nu labi), bet man bija šausmīgi bail, un mans lauva-partneris varēja aizstāvēt mani tikai tik, cik varēja. beigās palika tikai viens pretinieks, visvecākais un viltīgākais, kurš slēpās un uzrāpās augstākajā vietā no negaidītas puses. tas iedūra man plecā, bet es arī tajā iedūru savu zobenu, un tad kaut kā maģiski biju tik spēcīgs, lai spētu atturēt un salocīt (!) viņa zobenu. viss beidzās ar kaut kādu ziemsvētku rotājumu meklēšanu.
vēlāk sapnī, kad es biju atkal tikai cilvēks, bija kaut kāda stāstu stāstīšana, kur sēdējām uz grīdas kopā ar vairākiem cilvēkiem, un es drīkstēju ierušināties, un tas cilvēks, pie kura es biju pieglaudusies, tas to gribēja un pats mudināja mani iekārtoties tuvāk un ērtāk, un tā nu es gulēju ar galvu tam klēpī, apķērusies ap kāju, tas bija tik labi. ugh.