31 October 2010 @ 11:10 pm
visu svēto vakars  
man gandrīz vai sāk likties, ka kāds man uzlicis lāstu. šodien, ejot iekšā vecāku mājā, man botā iekodās kaut kāds mazs suns, kas no mājas nāca ārā. labi, ka tie ir skeiteru apavi, mīksti un biezi, neesmu savainota pat ne tik, cik pēdējā suņu incidentā. interesanti, kas notiks tālāk.

sapnī, savukārt, redzēju veselu kaudzi kaķu - viena kaķene ar kaķēnu, tad izrādījās, ka tur ir vēl kādi četri jaunāki, sapratu, ka kaķēns laikam tomēr bijusi jauna kaķene, kurai pašai savi bērni, bet tad izrādījās, ka turpat kaudzē ir VĒL citi,vēl mazāki kaķēni, kuriem tieši veras vaļā acis,kas izpaudās tā, ka tās kļuva krāsainas. un pēc tam visu pasauli bija apsēduši kaut kādi pūķi/dinozauri, no kuriem es ar vēl dažiem ļaudīm centos izbēgt/ar tiem cīnīties, un manā sapnī bija tāds moments, kur es slēpos aiz kaut kāda koka/metāla/kartōna gabala, ko turēju rokās (tāda apmēram durvju izmērā) un tieši aiz tā bija pūķa galva un acs, un tas rēca un man šķita, ka nu ir viss, nu mani apēdīs, bet tas tomēr nenotika, un turpinājās tas pats "blandīšanās pa pilsētu un lielveikalu, bēgot no potenciāla pūķa uzbrukuma" motīvs.

un tad pēc tam irōniski atbilstošs 6th sense skatījums, un, jāsaka, tagad sāksies dienas garākā un nopietnākā daļa.