reizēm, kad, klausoties skaistu mūziku, es jūtos aizkustināta un acīs sariešas asaras, es domāju - nez, vai tas ir tikai tāpēc, ka tas ir tik skaisti, vai arī daļēji par to, ka tas ir kaut kas, ko es arī būtu varējusi darīt, ja, piemēram, mani būtu tomēr aizsūtījuši mūzikas skolā, bet "tā pa īstam" visticamāk nekad nevarēšu, jo skaidrs, ka mūzikas teoriju sākot puslīdz apgūt 25 gadu vecumā you're so far behind it's ridiculous. lai gan, kurš tad ir tas, kas nosaka, kas ir pa īstam, vai ne. mans ansamblis ir ahujenna kruts, pagaidiet tik, kad ieraksts būs gatavs.