lai gan bieži man ir tāda wtf sajūta par visu to, ko mani skolēni nezina, reizēm tā apziņa, ka viņi daudz ko vēl nav dzirdējuši, apdomājuši, apsprieduši, ir forša.

piemēram, ir tik aizraujoši domāt par to, kā vismaz dažiem maniem skolēniem rīt iepletīsies acis, kad viņi tiks nostādīti pretī fukõ panoptikona idejai un varēs turpmāk ar Nopietna Zinātnieka Teoriju pamatot, kāpēc skola=basically cietums

nagi niez

tad, kad es neesmu izmisusi un pārgurusi, un kad man viss nav apnicis, es esmu sajūsmā par strādāšanu skolā. then again, te varētu arī iebilst - noteikti ir vairāk lietu, par kurām es esmu sajūsmā, nekā tādu, par kurām neesmu.