es arī šad tad mēdzu iedomāties, bet vispār jau in general man nav lielu pretenziju pret šausminošiem sapņiem, tas ir, man labāk patīk briesmīgs murgs, nekā brīnišķīgs sapnis, kurā pasaule ir lieliska un man ir labāk, nekā dzīvē - jo kaut kad jau es pamodīšos, un daudz labāk ir pamosties un uzelpot, nekā pamosties un nopūsties. un man ļoti patīk sapņot, visa tā dinamika, kas tur ir, tas ir kā skatīties filmu, tikai pašam būt tur arī iekšā, betnujā, daždien, kad ir daudz un dikti tā, tas var būt nogurdinoši, un slikti ir tad, ja sapnis nelaiž vaļā ilgi pēc pamošanās, tas gan ir visai briesmīgi, ja ir neomulīgi iet pa ielu vai kā tā.