mopirku playboy žurnālu, lai izlasītu vonnegūta stāstu un interviju ar vestardu šimku.
izlasīju interviju, un atkal ir tā, kā man jau likās no televizōra raidījuma kaut kad sen atpakaļ, kur viņš tā vienkārši un sirsnīgi stāstīja par savu dzīvi -
viņš tiešām izklausās pēc tāda cilvēka, ar kuru būtu forši būt draugos. tikai joks tāds, ka šis nu noteikti nav viens no tiem cilvēkiem, ar kuriem es jebkad varēšu būt draudzīga, bet tas jau nekas.
bet jā, ja nu kādreiz, kad būšu veca, būšu gudra un atpazīstama un nonākšu situācijā, kurā ir iespējama kāda jauka, draudzīga komunikācija, varēšu pastāstīt, ka man jau no bērnības ir ārkārtīgi pozitīvs iespaids par viņu, he.