šis, protams, it kā nav tik svarīgs notikums, un es vispār nebiju tajā iedziļinājusies (tb, pamanīju, ka ir kaut kāda kārtējā kāda-politiķa-stulbums ambrāža, bet nebiju paskatījusies, kas īsti noticis), bet šodien ieraudzīju linku, kurā teikts, ka āboltiņa atvainojas, un bilde ar viņu tādu smaidīgu, tad nu nolēmu veltīt četrarpus savas dzīves minūtes, lai uzzinātu kaut ko par aktualitātēm, ha.

secinājums - ak vai. drusku sadusmojos. man tā "patīk" viņas atvainošanās veids - klasiskais "ja kāds tajā saskata, ka es esmu kādu aizvainojusi, tad es tiešām no sirds atvainojos (..) tam nav attaisnojuma, ja kādu tas aizvaino".

man šķiet, to, kāpēc šāda atvainošanās nav īsta atvainošanās, vienkāršāk būtu saprast, teiksim, ja viņa kādam pensionāram būtu aizlikusi kāju priekšā un atvainotos par kritienu tikai tad, ja kādu tas būtu aizvainojis. ir lietas, kurām nav attaisnojuma arī tad, ja tās nevienu konkrētajā brīdī neaizvaino, jo tās vienkārši sistēmiski uztur kādu pilnīgi un absolūti nevēlamu tendenci. šai gadījumā - vecu cilvēku uzskatīšanu par nekompetentiem un smieklīgiem.