mana pozīcija šajā jautājumā ir - pamēģināt vienreiz visu, kas nedraud ar tūlītēju un smagu atkarību.
ir vielas, kas mani tiešām izmainīja, un es tās pieredzes joprojām nēsāju līdzi. tas ir tāds kā preview paša prātā zem ekstremāliem apstākļiem, un tas ir informatīvi un spēcīgi.
ko es nesaprotu, ir atkārtota vielu lietošana, jo pa lielas ar vienu reizi, maksimums divām, viss ir izsmelts. neko jaunu tur nevar gūt. tāpēc arī vairs neko īsti nelietoju, atskaitot marihuānu relaksējošos nolūkos.
un - es arī grasos vecumdienās lietot vielas, galvenokārt tās, no kurām man pagaidām vēl ir bail, taču domāju, ka gūt šīs, manuprāt, īpašās pieredzes mūža nogalē ir maza jēga, jo vairs nav nekur, kur tās nest. varbūt tu kaut ko sapratīsi par sevi, uztveri, komunikāciju vai pasauli 80 gadu vecumā, taču tev vairs nebūs, kur to pielietot.
bez tam - atsaucoties uz frenchmime ierakstu - tas nav nemaz tik bīstami. vari arī mukaltīnam vikipēdijā palasīt blaknes un baidīties.