šovakar pirms iet ārā no mājas uz pikniku ar saldumi man bija tāda halucinācija, ka es pilnīgi iekliedzos balsī - pēc tam izrādījās, ka pāri dīvānam vienkārši pārripoja no kaut kurienes nokritusi matu gumija, bet es redzēju melnu, sprīdi garu, neticami ātru un lunkanu radījumu, tādu kā milzīgu spīļasti. tad ceļā uz parku, runājot par saviem argumentiem un ieganstiem, saplīsa manu vismīļāko šābrīža apavu (kas ir vienīgie apavi, ko esmu labprātīgi ar mieru valkāt vasarā), unisex sandaļu lences stiprinājums. bet es pagaidām atsakos ticēt, ka tās varētu būt zīmes, kas rāda, ka plānotais "new beginning" ir slikta ideja. kā var būt slikta ideja pārmaiņas pēc pierādīt sev, ka māku ne tikai (pa)ciest, bet arī realizēt proaktīvus risinājumus pati savas dzīves problēmām?