wow, nekad nebūtu domājusi, ka purvciems būs tā vieta, kur saskarties ar negaidīti laipniem cilvēkiem. apstājos ar velo ceļa maliņā, lai izlasītu, kāpēc tālrunis čiepst, un kāds garāmejošs jaunietis pilnīgi ne-creepily pienāca un ar tādu patiesi noraizējušos balsi pajautāja, vai kaut kas noticis, uz ko varēju lepni atbildēt, ka viss kārtībā.

vēl mani šovakar divreiz mēģināja apturēt un palūgt cigaretes viens un tas pats vīrietis, otrajā reizē, sapratis savu kļūmi, sāka smieties vēl vairāk, nekā es.