jā, ātri aižlido laikš //karlsōna pasaku kasetīte

pasaule ir tik skaista!

un, he, man jau gribas atpakaļ uz alsviķiem, mazliet. gulēt uz matrača ar vecu, labu grāmatu nomodā, kamēr visi citi vēl saldi šņāc un justies kā pēdējam izdzīvojušajam cilvēkam uz planētas. un tad iet gatavot ēst tiem pārējiem izdzīvojušajiem.

katru reizi aizbraucot uz vēveriem pār mani nāk kaut kādas atklāsmes, un arī šoreiz kaut kas. tāda lietu-svarīguma-sajūta. tāda veca cilvēka pārdomu sajūta. tāda dīvaina vērtību sajūta, par to, kas ir svarīgi un kas - vēl svarīgāk. un tad es atbraucu mājās, un ierušinājos, un man viss bija skaidrs.