un tā nu es te uz brīdi apstulbstu un domāju, bet kurš tad tieši bija tas ģeniālais prāts, kurš teica, ka indivīdi ir tikai aizvietojami aizpildošie elementi funkcionālās sociālās sistēmās, vai tas varēja būt mīļais vēsturiskais partikulārists Boass, nē, diez vai, vai tad varbūt bija Moss, jo viņš domāja, ka inidvīdi darbojas tikai tradīcijas vai suģestijas ietekmē bez jebkāda patiesi personiska iegansta, tas būtu varējis būt viņš, bet varbūt tomēr tas bija Redklifs-Brauns ar savām simboliskajām sistēmām..? katrā ziņā, tas nebija Maļinovskis ar savu psiholōģisko funkcionālismu, kurā visas sociālās institūcijas balstītas uz cilvēka fiziolōģisko vajadzību apmierināšanu, un tas nevarētu būt bijis arī Evanss-Pričards, kurš antropolōģiju uzskatīja par mākslu daudz vairāk nekā dabaszinātni un apgalvoja, ka no mūsu skatpunkta iracionālajā ir iekšēja lōģika, bet varbūt tomēr viņš? un tas droši vien nebija arī labais daugs Gīrcs, ar savu reliģiju kā kultūras sistēmu, ar cilvēku, kurš dzīvo simbolu pasaulē, kuru gan izsaka, gan rada simboliskas nozīmes. un galvā kaut kur iekšā pulsējošā mazā, lokalizētā sāpīte tikai paralizē atcerēšanās ātrumu un domāšanas spēju.
vēl jau ir septiņas stundas līdz jāceļas, un astoņas stundas līdz eksāmenam, un es nesaprotu, kā es par to jūtos.