bet vēl interesantāk man liekas, būtu pētīt, ko tad, kad vārdā iekšā ir kkādas pretrunas, nu tur, "sievišķīgi" patskaņi vs "vīrišķīgi" līdzskaņi un otrādi;
gan jau varētu arī izpētīt, ka patskaņi defaultā ir sievišķīgāki, nekā līdzskaņi, jo jātur mute vaļā (or smth; neesmu lingvists, šis ir tāds irōnisks šāviens tumsā) - lai gan tad vissievišķīgākajam būtu jābūt "a", laikam tomēr kļūdos. varbūt skaņai un darbībai ir atšķirīgi dzimtes mērījumi. ā, nē, pats savu vārdu jau cilvēks teorētiski tik bieži neizrunā, kā to izrunā citi, tātad vīrieša vārds, kurā ir AAA, ir ļoti vīrišķīgs, jo liek visām apkārtējām lēdijām, viņu uzrunājot, apbrīnā plaši pavērt mutes. hmm.