šonakt viena daļa no maniem nakts sapņiem bija diezgan nepatīkams murgs. sapņoju, ka esmu atbraukusi uz vasaras akadēmiju un vēl pirms ir sākušās kaut kādas nodarbības, mūs sasēdina uz tādas kā skatuves, un programmas mācību vadītāja paziņo, ka tagad būs balsošana, kurus piecus no mums izmest no programmas. un tad uz tāda liela ekrāna rāda, kuri ir tie, kas paliek, pa skaļruni nosauc viņu vārdus un kaut kādu procentu skaitu, un es tur sēžu un jūtu, kā pamazām acīs sariešas asaras, jo es zinu, ka mani izmetīs, zinu arī, ka balsotāji ir paši IM biedri. un tā arī notiek, mani un vēl vairākus (starp citu, neviens no tiem nav kāds no īstajiem šī gada iesaukuma cilvēkiem, un tās visas ir meitenes) izmet, es sēžu un raudu, mēģinu viņiem jautāt, vai tad tiešām šis ir jēdzīgi, vai nebūtu vajadzējis mums visiem ļaut vismaz pamēģināt piedalīties kādās mācībās, paskatīties, kā iet, iepazīties ar mums, un tad veikt šo izbalsošanu, ja tā ir absolūti nepieciešama. mēģinu arī argumentēt, ka biedri varētu nebūt pamatoti savos viedokļos, jo mani taču nemaz nepazīst, uz ko vadītāja saka, ka balsojis esot arī viss IM personāls, viņu ieskaitot un ka tas esot arī sava veida līdera spēju tests, spēja, nezinot par izbalsošanu, nojaust, ka vajag pārējos "dabūt savā pusē", un tad to arī paveikt, un es esot iespaidīgi izgāzusies. tad viņa aiziet, un dzirdu, kā koordinatōrei Lindai par mani saka, ka nav brīnums, ka esmu izmesta, jo izskatos pēc putnubiedēkļa. un paralēli pie manis tur ir atnākusi skolas direktōre un dod kaut kādus papīreļus par to, kas man būs jādara, acīmredzami nebūdama lietas kursā vai arī esot pilnīgi vienaldzīga, ka mani met ārā, un es ar šausmām domāju, kas tagad notiks, vai man tiešām būs jāiet strādāt skolā bez nekādas apmācības un atbalsta, domāju, ko es varētu lietas labā darīt, kur atrast, kas man palīdz ar visu to kaut kā tikt galā, domāju, vai tāds scenārijs būtu labāks vai sliktāks, nekā tad, ja mani vienkārši izmestu arī no skolas.

es jutos tik bezspēcīga un vīlusies, tā, it kā visi mani sapņi būtu sabradāti, haha.

šis bija daudz sliktāk par to sapni, kuru redzēju neilgi pēc vienas no atlases kārtām, kur viņi man zvanīja, lai pateiktu, ka principā esmu uzņemta, bet diemžēl finansējuma trūkuma dēļ šogad programma netiks īstenota.