pie ķīniešiem pirmoreiz savā mūžā sastapos ar mīlīgu paražu - pēc maltītes pasniegtā digestīva liešanu īpašās glāzītēs, kur zem stikla ~lēcas ir bildīte, kuru var redzēt tikai, kad glāzē ieliets dzēriens (mūsu gadījumā - sakē). pirms dzēriena pasniegšanas tika noskaidrots, kuri no mums tad to dzers, un veikts uzskaitījums balsī: divi vīrieši un viena sieviete. šis svarīgi bija tāpēc, ka slepenā bildīte ir pornogrāfiska. man, protams, uzreiz gribējās iebilst, ka principā viņiem būtu jāprasa nevis par dzērēju dzimumu, bet seksuālo orientāciju, bet tas nu tā, šoreiz nesūdzos, jo mans jauneklis ar izslieto dzimumlocekli bija izskatīgāks, nekā brāļa glāzē kājas papletusī sieviete.

vēl Dienas Pieredzes kategorijā noteikti jāmin tas, kā trīrē mūsu vadātājs izvēlējās lielisku parkingu - mašīna tika novietota slimnīcas apmeklētāju stāvvietā. teica gan, ka tā darot visi, bet man, piemēram, palika ļoti jocīga un visai neērta sajūta. trīre man nekādu baigi lielisko iespaidu neatstāja (iespējams, tāpēc, ka galvenās apskates vietas bija baznīcas, kas, lai gan spēju novertēt to vēsturisko, kulturālo un estētisko vērtību, kopumā man šķiet kaitinoši pārbāztas ar greznību, un es nevaru nedomāt par to, ka to naudu taču būtu varēts iztērēt kaut kādās baznīcas izturētās bāreņu patversmēs vai zupas virtuvēs), bet sīkpilsēta bernkastela bija vienkārši sapņaina. teju katra ēka kā kultūrvēsturisks piemineklis, jo kara laikā tā galvenokārt palikusi neskarta. apkārt vīna lauki pakalnu nogāzēs, sīkas ~viduslaiku mājiņas, šauras ieliņas, sakopta upmala ar smukiem kokiem (haha, shout out to rr_rrr_r), ja man būtu vasaras māja, es gribētu to tādā vietā. un, piemēram, par 250 000eur es arī tādu varētu dabūt, pašā vecpilsētas (nav gan tā, ka tur būtu daudz ne-vecpilsētas) sirdī, veselu trīsstāvu mājiņu.