hahah, jājā, kā medicīnas enciklopēdiju lasītāji, kas diagnosticē sev visas iespējamās slimības :D
man, savukārt, tās lietas, ar kurām spēju asociēties aprakstītajā autisma pieredzē, drīzāk liek domāt par to, kā cilvēkiem ar autismu tās sajūtas/tendences taču ir tik daudz spēcīgākas, un cik sarežģīti tas noteikti ir, es apbrīnoju, kā viņi vispār spēj funkcionēt. tās grāmatas ievadā ir aprakstīts no psihoneiroloģiskā (šķiet) viedokļa, kā atšķiras autistisku cilvēku uztvere, kā viņiem ir teju konstants sensory overload, jo smadzenes nefiltrē svarīgos/nesvarīgos stimulus, šaubos, ka mēs pazīstam kādu, kam tiešām tā ir. lai gan būtībā jau autisms arī ir spektrs, tā ka, protams, var būt visādi, bet man liekas, ka šis varētu būt līdzīgi kā ar depresiju, ka cilvēki jauc to ar skumju noskaņojumu, jo nespēj īsti "iebraukt" tajā, cik nopietni un kā tas ir. bet nu tas ir tikai minējums.