kāpēc ir tā, ka tad, kad kāds/kaut kas nepatīk, negribas ar to saskarties, ir (varbūt citiem tā nav?) daudz izteiktāka sajūta, ka tam jāatrod kaut kāds pamatojums, nevis vienkārši "negribas"? tb, ka ir daudz vieglāk atzīties, ka kaut kas patīk bez jēdzīga iemesla, nekā, ka tieši tādā pašā veidā nepatīk.