protams!

acceptance ftw. nekur arī neapgalvoju, ka iespējams atrisināt pilnīgi visu.

pirmkārt, attiecībā uz neatrisināmajām problēmām es tomēr labprāt izmantoju ševčenko postulēto matemātikas uzstādījumu, ka if it has no solution, it's not a problem. bet, arī ja atmetam vārdu spēles, lietas bez risinājumiem ir drīzāk ierobežojumi, nekā problēmas. otrkārt, šādu lietu jau nu gan nav nemaz tik daudz, manuprāt. jo sevišķi, ja problēma ir "i am shit", bet tas nu tā. treškārt, "dealing with it"/samierināšanās, manuprāt, arī ir pilnīgi valids risinājums, ja runa par gvk apčīkstuļojamām lietām.

tomēr, manuprāt, vairumam cilvēku daudz raksturīgāk ir nevietā autōpilotā pieņemt, ka problēma nav risināma, neieguldot īpaši nekādas pūles iespēju un rīcības variantu izvērtējumā, nevis spītīgi triekties ar galvu sienā, mēģinot "risināt" kaut ko neatrisināmu, jo sevišķi, ja runa ir par sistēmiskām, pār-persōniskām problēmām, par kurām cilvēki, par laimi vai par skādi, mēdz arī diez ko nečīkstēt.

kur romas blogs? :P