22 February 2014 @ 12:32 pm
 
pēdējā laikā es bieži sapņos satieku puspazīstamus cilvēkus savādos kontekstos - šonakt, piemēram, ar ati ķeņģi sacentos kaut kādās lemberga piedzīvojumu sacīkstēs, kur izvēlējos ceļa lielāko daļu pieveikt laivā, bet, airējoties pa upi, saskāros ar milzīgu, balti-dzeltenu žņaudzējčūsku (kā to, kas rīgas zoodārzā), kura pa to peldēja un no kuras vajadzēja izvairīties - likās saprātīga un kādu brīdi cītīgi meta lokus ap manu laiviņu, biju diezgan nobijusies.
bet sacīkšu beigās katram dalībniekam to laikā vajadzēja būt uzbūvējušam mākslas objektu no klucīšiem, ko atrādīt žūrijai. es savējo biju pat izmargojusi ar sīkiem pērlīšu rakstiem, bet negribēju rādīt, jo biju uz visu pasākumu apvainojusies, iebāzu savu uzbūvēto lietu somā un bēgu no klāva sedlenieka, kurš bija sūtīts no manis to dabūt.

upd: ieraudzīju čali uz ielas un atcerējos, ka sapnī vienā brīdī ar lielu pārsteigumu ievēroju, ka man kājās ir plānas, platas smilšu krāsas cargo pants ar dīvainām kabatām priekšpusē un varavīksnes krāsu rūtaina vilnas žakete, pie sevis nodomāju - kā, pie velna, man izdevies tik nejēdzīgi saģērbties?!
Tags: