"Paradoksāli, bet lielākā daļa mūsdienu reliģijas pētnieku nākuši pie slēdziena, ka [šo] sātanista tēlu, visticamāk, radījusi pati kristīgā baznīca. Lai arī nevar noliegt, ka viduslaikos tiešām varēja eksistēt atsevišķi indivīdi, kuri praktizēja maģiju, pienesa upurus un uzskatīja, ka kalpo Sātanam, tomēr iedvesmu šādai rīcībai viņi visdrīzāk smēlās no reliģiskās literatūras, kurā tika sniegti sīki šādas sātaniskās prakses atainojumi. Labs piemērs, kas apstiprina šādu teoriju, ir 1486. gadā publicētā grāmata "Raganu veseris". Tajā sniegti gan detalizēti sātanisko ceremoniju un noziegumu apraksti, gan publicēti ieteikumi, kā cīnīties pret Sātana pielūdzējiem. Šīs grāmatas autori bija divi katoļu mūki, tomēr katoļu baznīca nekavējoties grāmatu noraidīja, pasludinot to par k;aju izdomājumu. Neskatoties uz to, ka "Raganu veseri" abi mūki bija vienkārši sacerējuši, atrodoties klostera sienās, tā piedzīvoja avirākus desmitus atkārtotu izdevumu. Šobrīd vairs nav iespējams droši pateikt, vai viņi iedvesmu smēlās no realitātē pieredzētiem notikumiem, vai arī dumpīgākie baznīcas pretinieki ietekmējās no abu mūku fantāzijām, realizējot tās dzīvē, bet zināmi apsvērumi liek domāt par labu pēdējam variantam." (Nils Sakss, Priekšvārds Antona Šandora Laveja grāmatai "Sātana bībele")
Ho ho hō, kam gan ir visperversākās fantāzijas, ja ne katoļu mūkiem. redz no kurienes tad de Sads iedvesmojās Justīnei. no īstiem mūkiem.

skat skat, sākas dzīve.