jā, es tieši, šo rakstot, mazliet raizējos par to, vai šo nevarētu pārprast kā par kaut kādu "taisnie un vienīgi taisnie" veida uzsaukumu, it kā man patiktu tikai tie, kam nekad nav grūti, it kā es pati būtu kaut kāds pārcilvēks, haha. tā jau nav!

man šķiet, ka gļēvs cilvēks ir tad, kad viņam pavisam nemaz negribas ar tām bailēm un neizlēmību tikt galā. kad nespēja izlemt un bailes, un paļaušanās uz citiem ir tik apjomīgi, ka būtībā definē personību. kad cilvēks jau situācijas sagaida ar nolaistām rokām, nemaz neapskatoties, cik izaicinošas vai neizaicinošas tās ir. kautkā tā. man šķiet, vieglāk man būtu pateikt - šis man liekas gļēvs, bet šis - ne, nekā noformulēt patiešām skaidrus, universālus kritērijus, ko var pielāgot nekritiski. plus, man arī liekas, tas, ka cilvēks kādreiz rīkojas gļēvi, nenozīmē uzreiz, ka viņš ir gļēvs. katram var gadīties kādreiz gļēvi izdarīties, kamēr tā nav norma, tikmēr uz manu atlasi var nākt, haha :D