cik izdevīgi, kad ir draugi, kuriem ģimenē ir vetārsti, kuri var piezvanīt un pateikt, ka, jā, es patiešām esmu labākajā iespējamajā klīnikā, un, jā, patiešām tā daktere, kas sunīti skatās, ir tāda, kam var uzticēties, un ka tad, ja man teiks, ka kaut ko var darīt, tas nozīmēs, ka tiešām kaut ko var darīt un ir vērts to veikt, bet, ja pēc diagnostikas teiks, ka prognozes ir sliktas, tad tas būs skaidrs, ka vajag vienkārši iemidzināt. tāda sajūta, ka jau šausmīgi ilgi gaidu, gribas ēst.