tik nogurusi. šonakt gulēju uz dīvāna, ar vienu roku uz sava paklājiņa guļošajam sunim kažokā. jo viņa atnāca, žēlīgi un tricelīgi ielīda man blakus gultā, un tad tur visu pievēma, guldzēdama kā tējkanna neilgi pirms uzvārīšanās. un man bija bail, ka viņa varētu izrīstīt savu pēdējo dzīvībiņu, bet, protams, negribējās gulēt ar iespēju jebkurā brīdī tapt apvemtai.
un atkal - tagad viss "normāli", ne sprauslājiena, bet pa nakti izklausījās, ka no viņas iekšām mēģina izlauzties kaut kāds monstrs. vismaz tagad varam dienu iesākt ar vetārsta apmeklējumu, cik brīnišķīgi.