skumjas vientulības dēļ ir mokošs apburtais loks, jo tad, kad tiešām, tiešām, tiešām bēdājos, pēdējais, ko spēju un gribu darīt, ir kaut cik jēdzīgi mijiedarboties ar cilvēkiem, automātiski neizliekoties, ka jūtos vismaz normāli.
droši vien arī visai slikta izvēle tomēr skatīties "her". un tagad vēl laikam nejauši nodarīju mazliet pāri sunim, kur nu vēl jaukāks dienas nobeigums, bļeģ, stulbene pilnīgākā.
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on January 15th, 2014 at 11:07 pm
gulēt un gaidīt