ceļā uz dienas gaitām pa trolejbusa logu ievēroju mācību auto, kam uz jumta zīmes bija rakstīts "aijas skola". šāds autoskolas nosaukums piesaistīja manu uzmanību, es ielūkojos auto - un tur pie stūres bija tik, tik, TIK. glīta sieviete, ak. un tā kā blakus sēdeklī neviena nebija, bija skaidrs, ka tā ir vai nu pati aija, vai kāda cita viņas skolas instruktore, un es jau sajutu gandrīz īstu motivāciju apgūt auto vadīšanas prasmes, tikai, lai varētu uz šo būtni vairāk paskatīties. bet auto aizbrauca, pirms es paspēju pierakstīt tā numuru (gadījumam, ja aijas autoskolā tiešām ir daudzas instruktores un tā, haha). laikam tomēr nemācīšos vadīt auto. galu galā, vēlme pasiekaloties uz instruktoru arī nav tā labākā motivācija un manu iespējamo progresu tikai kavētu.