nesen, runājoties par DW (post-2005 DW, jo vecākās daļas pagaidām neesmu skatījusies), kārtējo reizi mēģināju noformulēt to, kāpēc man, to skatoties, radās sajūta, ka būtu bijis ļoti forši, ja es būtu to varējusi skatīties laikā, kad tas iznāca, savos xpadsmit gados. sajūtu, ka kopumā tur ir ļoti daudz tāda vēstījuma, kas man tai vecumā būtu nācis par labu un licis justies labāk, ar ko es būtu varējusi riktīgi identificēties vai arī, ko es labprāt būtu dzirdējusi/sapratusi ātrāk, tb, jau tajā padsmitgadībā, kas, iespējams, būtu atvieglojis veselīgākas pašapziņas audzināšanu - piemēram, ka nemaz nav slikti jūsmot par lietām, kas citiem liekas nenozīmīgas, ka visādi trūkumi arī ir forši un reizēm pat noderīgi, ka līdzjūtība nav vājums un par to (un visu ko citu) nevajag kaunēties.
šodien nejauši pamanīju citātu no paša seriāla, kas to samērā labi atspoguļo.
ROSE: Two hundred thousand years in the future, he's dying, and there's nothing I can do.
JACKIE: Well, like you said two hundred thousand years. It's way off.
ROSE: But it's not. It's now. That fight is happening right now, and he's fighting for us, for the whole planet, and I'm just sitting here eating chips.
JACKIE: Listen to me. God knows I have hated that man, but right now, I love him and do you know why? Because he did the right thing. He sent you back to me.
ROSE: But what do I do every day, mum? What do I do? Get up, catch the bus, go to work, come back home, eat chips and go to bed? Is that it?
MICKEY: It's what the rest of us do.
ROSE: But I can't!
MICKEY: Why, because you're better than us?
ROSE: No, I didn't mean that. But it was. It was a better life. And I don't mean all the travelling and seeing aliens and spaceships and things. That don't matter. The Doctor showed me a better way of living your life. You know he showed you too. That you don't just give up. You don't just let things happen. You make a stand. You say no. You have the guts to do what's right when everyone else just runs away, and I just can't.

protams, nekā tāda superrevolucionāra tajā DW nav, bet kaut kā tā kombinācija, ka it kā seriālā tik daudz visādu traku, aizraujošu lietu, citplanētieši, slaveni vēstures tēli, visādas tādas GRAND things, bet kā daudz nozīmīgāks un aizraujošāks tiek parādīts cilvēcīgums, uzņēmība, dažādi it kā nenozīmīgi tēli, attiecības (un es nepavisam nesaku, ka nav miljōns citu filmu/seriālu/grāmatu, kas dara to pašu, gan jau arī pat labāk, galu galā, tas jau viens no fantāzijas/sci-fi galvenajiem elementiem, vispārcilvēcisku problēmu aplūkošana/izrādīšana, izmantojot tās citādās pasaules), pasniegts tādā pieejamā, diezgan vienkāršā un pievilcīgā, izklaidējošā veidā, tas būtu bijis ļoti labi pusaugu man. tas bija jau labi arī pieaugušajai man, tā soothing quality, vienkārši agrāk tam kaut kā varētu būt bijis lielāks svars, šķiet, būtu bijis vieglāk izdzīvot līdz ~pieaugušamībai. :D