sapnī ar taksi braucu ciemos pie vecākiem uz luksemburgu. jau gandrīz galā pieturējām pie kādas poļu viesnīcas, lai ieietu tualetē, bet tur viss bija ciet, tādēļ devos uz vietējo supermārketu, kuram pagrabā atradās milzīgas telpas kā metro, tikai ar kādus vismaz 10m augstiem griestiem. uz sienām daudz norāžu uz dažādām tualetēm - nošķirtas ne tikai sieviešu un vīriešu tualetes, bet katram dzimumam trīs dažādu izmēru cilvēkiem - lieliem, maziem un vidējiem, un es nevaru saprast, kurā īsti ierindojos, taču tam nav nozīmes, jo uz tualetēm tāpat jāstāv ārkārtīgi garās rindās, kur visi stāv kopā, un tad laikam kaut kur nesaredzamā attālumā rindas sadalās atbilstošajās. rindā stāvot, ievēroju, ka tie, kas stāv rindā, pēc kārtas (bet ne tādā pat secībā, kā sastājušies rindā, tomēr es kaut kā zinu, ka tā secība nav nejauša, un zinu, kurš būs nākamais) uz visām pieejamajām virsmām kaut ko zīmē, un, kad ir pabeiguši, pie katra pienāk sieviete, kas viņus intervē - mani uztrauc fakts, ka nesaprotu, kas tas ir par pasākumu, vai ir jāzīmē kaut kas konkrēts un ko tieši tā intervētājsieviete jautā, jo zinu, ka pēc dažiem cilvēkiem jau būs pienākusi mana kārta zīmēt. iepazīstos ar pāris smukām meitenēm rindā, no kurām uzzinu, ka šī visa rindā stāvēšana ir performance, kas tiek veikta kaut kāda māksas festivāla ietvaros, tad man pienes krāsas, un tālāk vairs neko neatceros.