šodien es smaržoju pēc apelsīniem un kanēļa, kā tāda ziemsvētku tēja,
un man pat tad, kad ieskatos spogulī, ir ļoti skaistas kājas.

man gandrīz nemaz nav šaubu, ka šis ir vistiešākajā veidā saistīts ar sajūtu, ka esmu noderīga un izdarījusi labas lietas pēdējā diennaktī. esmu gatava katru nakti vairākas stundas ņemties ar ne-saviem mājasdarbiem un mosties vairākās stundas agrāk, nekā gribētos, lai saņemtu paciņas, kas jānogādā tālāk īpašniekam, ja tas nozīmētu, ka katru dienu pretī varu dabūt vismaz kādu stundu tādas nesatricināmas un izteikti apzinātas apmierinātības ar sevi praktiski visos veidos.
es jau saprotu, ka tas it kā kopumā ir nepareizi un vajadzētu varēt justies satriecoši neatkarīgi no tā, vai daru kaut kādas lietas vai ne, bet nu - baby steps, right, we'll get there, eventually, cerams. un es nekādā gadījumā negribu laist garām izdevību varēt par sevi priecāties, vai nav vienalga, kā līdz tam nonāk. vispirms jāiemācās pati aktivitāte līdz galam, tad varēs sākt piestrādāt pie cēloņu uzlabošanas.