visa cita starpā šonakt sapnī bija puslīdz lielapjoma awkward moment - biju savā bērnības dzīvoklī iegājusi tualetē, kad sapratu, ka blakus, savā guļamistabā mani vecāki nodarbojas ar seksu. man, protams, bija prieks par to, ka viņi dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, bet tai pat laikā es īpaši negribēju šādā veidā nejauši ar viņiem tajā savā ziņā dalīties, bet man arī bija bailes, ka viņi varētu pamanīt, ka eju no tualetes ārā, un tas kaut kā visu sabojātu un visiem būtu neērti, tāpēc es biju iesprostota tualetē un aizspiedusi ausis gaidīju, kad viņi pārstās un iemigs.

naktī pirms tam vienā no sapņiem pasaulei tuvojās soul-sucking robotu apokalipse, un mani draugi pierunāja mani uzrīkot ballīti, kurā es viņus visus neuzkrītoši noindētu ar kkādu saindētu skalpeli vai ko nu tur, lai viņiem nav jācieš dvēseles izraušanas agonija, kad apokalipse beidzot sāksies. es darīju, kā viņi lūdza, bet tad izrādījās, ka skalpeļa inde ir beigusies, un pati sevi noindēt es vairs nevaru. biju palikusi viena mājā, kas pilna ar līķiem, gaidot mokošu apokalipsi, kura varēja pienākt tiklab pēc stundas kā pēc vairākām nedēļām. es jutos vientuļa un vīlusies, un devos pavadīt pēdējos dzīves brīžus tuvējos kalnos - visapkārt bija koši zaļas, leknas zāles klāti kalni, kuros ganījās aitas, vietām tādi mežu pleķīši, viss izskatījās tik skaisti un normāli, ka bija grūti noticēt, ka tūliņ pienāks pasaules gals. atradu alu, kurā dzīvot, un pēc kāda laika mani atrada tie roboti, lai izsūktu dvēseli, un es pamodos.