šonakt sapnī biju kuģa katastrōfā a la titāniks - aisbergs izsita caurumu kuģa sānā. kuģis lēnām grima, zvārojās un rotēja kā traks, bet ar prasmīgu tā šūpošanu/manevrēšanu un lēkšanu gaisā man, kapteinim un vēl kādai lēdijai izdevās nenoslīkt, pat sasniegt kaut kādu laimīgā kārtā netālu krastu, kurā kuģi atstutēt un izglābties. pēc tam kopā ar abiem pārējiem izdzīvojušajiem devos uz kafejnīcu augstceltnes augšējā stāvā, kur pie blakus galdiņa sēdēja vairākas korejiešu jaunkundzes, kas no sākuma par mums smējās, bet tad uzsāka sarunu par to, vai Latvijā daudzi mākot runāt krieviski.
no tās pašas augstceltnes uzņēmu fotogrāfijas ar krastā ietriekto kuģi un ļoti iespaidīgu debess krāsojumu aiz tā, bija sirreāli un ārkārtīgi, ārkārtīgi skaisti. tik skaisti.