es vienreiz stāvēju viņam blakus tramvajā. naktī. viņam kājās bija pavisam vienkārši balinātie džinsi. tajos ievērta brūna josta. pelēk-meln-strīpains džemperītis raudzījās pa spraugu, ko radīja brūna ādas jaka. skaista jaka. nudien. vienkārša, ar pāris kabatām- tieši kā man patīk. un galvā cepure. tāda kā hūte. viņš izskatījās pēc Sinatras jaunībā. nudien. un es viņā iemīlējos... ne jau speciāli... tā gadījās. jo viņš ir tik skaists. ar skaistu balsi. tā mēs kopā braucām. braucām apmēram pusi no stundas. viņš ik pa brīdim paķīķerēja uz mani un uzvilka savu šķeļmīgo smaidu. viņš bija piedzēries. bet es viņā iemīlējos. nudien. tramvajs apstājās pieturā. tajā pirms cirka. un viņš izkāpa. viss. pēc tam es viņu satiku tikai Privātās Dzīves lapas pusēs. es ļoti bieži iemīlos svešiniekos. nopietni. un uz kaut kādu to mazo brīdi mana sirds pieder pilnīgam svešiniekam. nudien. es zinu, ka ir kaut kāda paralēla pasaule, kaut kāds paralēls tramvajs, kaut kāda holivudas filma,
|
woooww.. šonakt mani ir piemeklējis ŠOOKS... pilnīgas nejaušības pēc uzgāju šajā Cibā "neatrastaa" dienasgrāmatu.. savu dienasgrāmatu, par kuru biju pavisam aizmirsusi... izstāstīt nevaru kādas sajūtas mani pārņēma to izlasot... apraudājos ar :) naivi, muļķīgi, sāpīgi drusciņ. nakts noteikti negulēta...pārlasu, pārdomāju, atceros, mulstu :) nekas nenotiek bez iemesla. ir kāds iemesls, kapēc tagad galīgi nejauši es atkal nonāku te. tātad- es atgriežos :) un vēl. mans pēdējais ieraksts: 31. Maijs 2005|23:27 es Tevi ļoti mīļoju.
|