Negāciju Miskaste

ruutainaa_zebra @ 13:00: Kaut kādos notikumos ar sevi vai citiem nejauši rodas kaut kādas atklāsmes, atziņas vai jebkas zināms, kas novietots putekļainā apziņas arhīvā. Var jau gudri d*rst par absolūtu citu ietekmes imunitāti, kas pazīstama tikai pašiem, pašiem stiprākajiem vai kā es drīzāk gribētu teikt-spītīgiem pamuļķiem, kuriem ar personības stiprību ir maz sakara, drīzāk idiotisku vēlmi kādam kaut ko pierādīt pretēji.

Vienkāršāk rezumējot šos divus iepriekšrakstītos teikumus, gribu teikt, ka cilvēks ir tāds, par kādu to pataisa apkārtējie. Patīk vai nē, bet tā ir. Un es neticu pļāpām, ka "apkārt notiekošais uz mani neatstāj nekādas pēdas, citu ilgstoši priekšstati un uzstādījumi mani neietekmē". Ietekmē.

Ja kāds ilgstoši tiek saukts par sliņķi, maitu, egoistu, iedomīgu, tad par tādu arī paliksi, pat, ja tā nav, pat, ja to pasaka aiz muguras.
Jo tā ir vieglāk. Gan sev, gan citiem. Nav vismaz jākļūst par idiotu, kurš spirināsies, pierādot pretējo un citi varēs gandarījumā nomierināties.