:
Pagājušo piektdien druškai saku-ak dievs, tikko taču bija pagājušā piektdiena, tad jau pirmdiena un atkal nedēļa cauri. Pirmdien teicu-ak dievs, rīt atkal pirmdiena. Neesmu oriģināla-šodien šausminos, ka rīt atkal piektdiena. Kur paliek nedēļas vidus? Viss laiks paiet lēcienos, kur atceros tikai sakām-atkal piektdiena, atkal piektdiena, piektdiena, piektdiena...
Viena lieta gan paliek nemainīga-tie baltie peļu mēsli aiz loga. Laiks skrien, bet skats aiz loga nemainās vispār. Depresīvi.
Rīts, pamošanās pirms modinātāja, kaut kāds gājiens, mājas, saruna ar draudzeni, gulēt. Rīts, gulta jau tukša, kaut kas pa vidu un atkal-vakara pīppauze, klačiņa ar drušku un gulēt...atkal un atkal. Tā pat nav rutīna, šis laika lidojums nav pat manāms, kur nu vēl apnicīgs.
Ja nebūtu katru dienu acu priekšā totāls frīks, kurš regulāri pastrādā ko grandiozi jocīgi, dzīvot vispār būtu garlaicīgi. Ak jā, atceros pa vidam tikai,ka regulāri esmu nikna kā fūrija par kaut ko
Viena lieta gan paliek nemainīga-tie baltie peļu mēsli aiz loga. Laiks skrien, bet skats aiz loga nemainās vispār. Depresīvi.
Rīts, pamošanās pirms modinātāja, kaut kāds gājiens, mājas, saruna ar draudzeni, gulēt. Rīts, gulta jau tukša, kaut kas pa vidu un atkal-vakara pīppauze, klačiņa ar drušku un gulēt...atkal un atkal. Tā pat nav rutīna, šis laika lidojums nav pat manāms, kur nu vēl apnicīgs.
Ja nebūtu katru dienu acu priekšā totāls frīks, kurš regulāri pastrādā ko grandiozi jocīgi, dzīvot vispār būtu garlaicīgi. Ak jā, atceros pa vidam tikai,ka regulāri esmu nikna kā fūrija par kaut ko
:
Tikko pārskrēju pa diagonāli pāri visam,ko pēdējā laikā esmu te sakakājusi. Cerams neizklausās vairs tik depresīvi,ko man dažkārt nācās saklausīties, bet kā jau reiz esmu teikusi-gribas jau tomēr vairāk to žulti izgāzt ne prieku vairot šai zemītē. Bet ne par to mani secinājumi. Katrā otrajā ierakstā pieminu savu dvēseles māsu, it kā ne ar vienu citu kopā nedzīvotu. Nosacīti tā jau arī ir