:
Atkal pārņem dusma par savu tizlumu neizdarīt lietas jau dienas pirmajā pusē. Jā, protams attaisnojumam sev stāstu par motivācijas trūkumu,jo nekas no tā visa nekādu labumu tapat nenes un ir tik vien cik ķeksīša pēc, lai neizpaliktu lieki stresi. Bet taustāma labuma-nekāda. Un protams tā drausmīgi pohainā sajūta, kas parādās kādas pāris stundas pēc pamošanās un pavada visu dienu. Sāku jau apsvērt domu par vīrusa saķeršanu, jo pašsajūta tik tiešām kā pārvārītam pelmenim, bet diez vai tā būtu slimība, ja ārstējama ar daudz saldējuma. Tik tiešām spilveni galvā un aizmiglotais skatiens apskaidrojas pēc lielas karotes plombīra saldējuma. Tas gan nelīdz pret tizlumu ķermenī.
Tā mazliet sevi palamāju ar pilniem vaigiem auksta saldējuma un turpinu vilkt kopā galus ar puspadarīto un vēlams izdarāmo darbu sarakstu, dziedot līdzi jautajumu-a jēga ta kāda?
Tā mazliet sevi palamāju ar pilniem vaigiem auksta saldējuma un turpinu vilkt kopā galus ar puspadarīto un vēlams izdarāmo darbu sarakstu, dziedot līdzi jautajumu-a jēga ta kāda?