:
atbraucu mājās un mani sagaida teksts,ka "kad skan mūzika un Tu sāc dejot, liekas, ka apstājas laiks. Tev deja ir izteiksmes veids, valoda un saruna ar nezināmo, Skaņas aptver Tavu ķermeni un prātu. Liekas, ka tobrīd tu sarunājies ar visiem saviem dieviem un pateicies. Tobrīd Tu esi kā amazone, kas veic kādu no savam rituāla dejām. Nepārtrauc runāt dejā, jo vismaz tad ir viens cilvēks, kurš atrāvies no laika, telpas un paņem līdzi arī visus pārējos savā mistikas pilnajā pasaulē, kurā valdi Tu un Tava deja. Dejo, mīli un esi saikne starp reālo un sapņiem."...sava taisnība ir, tāpēc mazliet pieklibojot dejojos uz gultas pusi. Pārdomu nav, tikai pīpējot sagribējās parakstīt, bet ņemot vēra diennakts stundu, nebija kam.