ruukjelis

mazi putni lielos kapos

baltu naudu kaļ

pacel ziemas pilnās acis

pasauc atpakaļ

 

tā lai iedreb tavā mēlē

bērza zariņš sīks

lai pār krūtīm stāvus nolīst

siltums bezgalīgs

/K.Skujenieks/

Laimīgu jums visiem Jauno gadu!!!

Lai Vecais Salaveča tukšajā maisā aiznes visas skumjas un bēdas līdz!

Lai laime un mīlestība pati atnāk pie jums,...  iekrīt rokā kā zvaigzne...

lai atnāk brīnums...

Esiet laimīgi...

vajag sākt plūst - teica upe

un attapās nepieciešamības priekšā

beidzot sprostā rimties un stāt

 

vajag sākt ziedēt - teica puķe

un saskūpstījās negaidīti

ar dzelteno tārpiņu -

rudeni, viltnieku, serdgrauzi

 

vajag mīlēt - teic sirds

savu smago nesamo

dzīves nebeidzamā mīlā kā plostu

gar ziedošiem krastiem viscauri un apkārt

šūpodama

                             /I.Ābele/

Teikšu tā...

gads beidzas...

un arī manā dzīvē daudz kas beidzas...

Lai sāktu kaut ko jaunu, man jānoskaidro viena ļoti svarīga lieta!!!

Vai tiešām jāatmet sapņi un cerības par mīlestību ar lielo burtu M...?

 Jo man laiks ir pieaugt un saprast, ka dzīvē ir arī citas vērtības kā:

1. galvenais, ka labs cilvēks;
2. ģimene;
3. bērni ...
4. u.c.

Jo mīlestības jau nav... Vai arī ir tikai izredzētajiem... neesmu lasījusi statistikas pētījumus, bet varbūt vienam no 1000, vienam no 10 000, vienam no 100 000, un diez vai es atradīšos šo izredzēto sarakstā...

Kā ir?

Šodien koki brīnumā mirkšķina baltās ledus skropstas...

Šorīt ārā ir tik skaisti, ka man elpa aizraujas un pietrūkst vārdu skaistuma aprakstam...

Un nevajag...

...saglabāt sirdī, lai ir kur patverties...

Manas rīta vēlmes attiecībā uz ziemu un skatu aiz loga laikam sāk piepildīties... Kāds centīgi izzīmē kokus, zaru pa zariņam...

It kā jau man nepatīk ziema... Bet man patīk pasaka...

Patīk justies kā mazai rūķu meitenei, kura izgājusi baltā baltā pasaulē... Un pasaule panāk pretī... Koki pārklājas ar sarmas zosādu un sadodas rokās, lai es redzu, cik skaisti izzīmēti ir to zaru muskuļi, zeme ar kupenu palīdzību pieņēmusi sievišķīgas formas, it kā sajaukusi mani ar vīrieti, sliecas man pretī... Jumti stiepj man pretī lāsteku lūpas un gaida, kad es tās apņemšu ar savējām... Un es jūtu tūvību ar pasauli...

Un tieši tā man šobrīd trūkst...

Un vēl mans Z-svētku sapnis ir novilkt sevi kā kombinezonu, iekārt skapī (vispirms apstrādājot ar pretkožu līdzekli...) un aizlidot pasaulē brīvai...

Kaut kā nespēju iekļauties šī gada masu pasākumā, kas saucas Z-svētki!

Arī Vecgada vakars man šķiet, ka ir vēl aiz kalniem... Patiesībā man prieks, ka šis nolā..., sorry, gads nu jau būs beidzies!

 

Meklēju skolotāju dzīves mākslā.

Šodien izdzirdēju, ka miris Jānis Porietis, ekonomikas doktors, profesors... Man viņš atmiņā palicis kā ekonomikas vēstures pasniedzejs, kurš laimīgs atgriezies no ceļojuma Kubā un meitenēm par labām atbildēm dāļā lielus gliemežvākus, ko atvedis no Kubas :)))
Kaut kur mājā man vēl jābūt...

O! Varat apsveikt! Es tagad esmu Vecpilsētas teātra aktrise un 6., 7.janvārī man būs izrādes!!!

Gribu kā sniegpārsla nodejot no mākoņa maliņas kādam uz karstām lūpām un izkust!!!

Gribu un viss!

Biju uz Judas Priest... Tas nekas, ka tagad lūpas nomētātas ar aukstuma pumpām no Ķīpsalas halles caurvēja, bija tomēr vērts aiziet! Dvs dod jebkuram jau tik samērā cienīgā vecumā tādu sparu! Patika, kaut gan hevy man ne pārāk... šķiet pārāk vecmodīgi... Bet tagad izvilku no dziļākā plaukta noputējušu CD ar Judas Priest izlasi un ar lielāko prieku noklausījos (mazgājot istabu un vingrojot :))!

Klasika!

Ha! Izrādās, ka tas nav nekāds brīnums, ka bijusī darudzējas ar esošo... :)
Interesanti tikai, kāpēc tā NĀKOŠĀ pati meklē draudzību ar BIJUŠO???
Nu ja, viņa jau ir vēl tikai NĀKOŠĀ... Kas zina, kas notiks, kad kļūs par ESOŠO?
Varbūt cer atrast vajadzīgo informāciju pareizajai pieejai???

Nez vai iespējama draudzība starp viena vīrieša bijušo un esošo (vai varbūt tikai nākošo)? :)))

Reizēm jebkur ir labāk nekā šeit... Galu galā "jebkur" ir tas pats "šeit", kas vēl nav realizējies. Kāpēc gan vajadzētu pieņemt, ka nākamais "šeit" būs labāks par iepriekšējo? Un kāpēc gan no daudziem iespējamiem "jebkur" tieši šis, nevis kāds cits kļust par jauno "šeit"?

Es sēžu "jebkur", kas tagad kļuvis par "šeit".

/Stīvens Mārlovs/

Varbūt viss, ko redzam un jūtam,
Ir tikai sapnis, ko redzam vien sapnī?
/Po/

dzeru sidru.

Lai arī Ainas balss nav diez cik baudāma, es tomēr šad tad apskatos viņas šovu un laiku pa laikam mani kaut kas arī aizķer... Gan tie bērni, kurus mātes pametušas bērnu namos vai atstājušas audžuvecākiem... Sāp jau tam cilvēciņam- pamests, nevajadzīgs, nemīlēts... grūti...
Vakar aizdomājos par bērniem, kurus nepieņem un apceļ klasesbiedri. Izrādās arī vidusskolas vecumā šī tēma ir aktuāla, kaut gan man likās, ka tad cilvēks ir tikpat kā pieaudzis... Esi pelēkā masa, neizcelies uz citu fona, skrien baram pakaļ un ... tevi neviens neapsmies...
Bet tā jau laikam vienmēr ir bijis- pati mazākajās klasēs kopā ar draudzeni skrēju pakaļ apaļīgajam klases biedram saukdama: "Bambuks, bambuks, bambuks..." :) Kauns atzīties, bet tā bija.
Bet ar šodienas prātu nespēju saprast, kāpēc ir tāds naids pret atšķirīgajiem?