ruukjelis

Kas ir tie faktori, kas cilvēkam liek kļūt par ideālistu?
Un vai tas ir slikti?

Ak dvs, kā man riebjas tie vīrieši, kas skatās pāri vai izliekas, ka kaut ko ieraudzījuši ielas otrā pusē, lai tikai nebūtu jāsasveicinās, jo... blakus taču meitene!!! :)))
Bail, ka atņemšu???
Mīkstie!!!

dienas paliek īsākas...
vai jau rudens???
...

...ir tik neizsakāmi skumji...

Attiecībā uz skaistumu tev nevajadzētu būt pārāk prasīgam, jo arī tu pats neesi pirmais skaistulis Florencē.

"Dabiskais saprāts var aizstāt gandrīz ikvienu izglītības pakāpi, bet neviena izglītības pakāpe nespēj aizstāt dabisko saprātu."
/A.Šopenhauers/

Nez kas man vakar notika... Nopirku Šopenhaueru un "Što ti. Doktor Živago?"- abas grāmatas krievu valodā... Un "Trīs vīri laivā"- to gan latviski!

Laikam jau vīlos vīriešos sev blakus... Varbūt nevilšos vīriešos, kurus es varu tikai lasīt... :)

Iekrita mīlestība tualetes podā

Norāvu ūdeni

Cik skaisti laukā smaržo naktsvijoles

 

Vairākkārtīgi lasu un dzirdu info par to, kā visādi tautas medicīnas darboņi un dziednieki ar svārstiņiem atbild uz sasāpējušiem jautājumiem, mēģina atrast pareizo atbildi- jā vai nē...

Bet...

Es jau no bērnu dienām esmu noņēmusies ar svārstiņiem un šķīvīšu dancināšanu... Protams, bērnu spēļu līmenī- vai tas smukais puisis no 7.klases mani mīl, cik gados es apprecēšos, kā sauks manu lielo mīlestību, vai Viņš mani uzaicinās uz satikšanos...

Vakar arī uzveidoju svārstiņu un paeksperimentēju... Ar šķīvīti gan man kaut kā vairs negribas jokoties- kaut kāda Lielā cilvēka neomulība izveidojusies... Liekas tā baisi tumšā istabā iedegt pāris svecītes un zemā pusčukstus balsī skandēt, piemēram: Izsaucu Ārijas Elksnes garu, izsaucu, Ārijas Elksnes garu... (Ārija Elksne tāpēc, ka tieši viņa mums bija vispopulārākā skolas laikā)...

Nu ja... un palieku pie sava jau sen radušā uzskata, ka gan svārsts, gan šķīvis kustas tur, kur es viņiem lieku... Tie zina atbildi, ka apprecēšos tik un tik gadu vecumā (nu jau sen garām :))), zina, ka Viņš mani mīl, zina, ka man būs 3 bērni, zina... bet NEzina, kur ir nobēdzinājusies pazaudētā zeķe!!! Un ja skatās uz svārstiņu, tad tam var likt kustēties gan paralēli manam ķermenim, gan prom no mana ķermeņa, gan apļot... ap savu asi gan nemāku to griezt...

Nu ja tagad man ir jautājums, KAS TĀ IR PAR ENERĢIJU??? Bioenerģija??? Rokas es nekustinu... Patiesībā liekas, ka priekšmetam kustēties liek acis...

Šovakar Kubrika "Mehāniskais apelsīns" ...

Man ir viena priecīga vēsts un viena ne tik priecīga vēsts...
PRIECĪGĀ- mani gaida 3 kg zemeņu un 2 kg žaļo zirņu no laukiem;
NE TIK PRIECĪGĀ- jābrauc pakaļ pēc iespējas ātrāk, lai nesabojājas...

nu skalojiet, ļautiņi, savus organismus!

izskalojiet smagos metālus...

izskalojiet sārņus...

izskalojiet gļotas...

nu skalojiet, ļautiņi, savas dvēseles!

izskalojiet ļaunumu...

izskalojiet skaudību...

izskalojiet sāpes...

Iztukšojiet sevi!

Ja paši nevarējāt, tad daba jūs piespieda...

Varbūt tad būs vieta

mīlestībai...

priekam...

gaismai...

laimei...

sapņi:

1. atkal esmu TAJĀ gaišajā mājā, kurā šad tad pa sapņiem dzīvoju, tajā, kurā no verandas puses var iziet uz pagalma dārza pakalniņu... Šoreiz ziema... Un es izdomāju pa sniegu no šī pakalniņa un tālāk no lielāka kalna laist lejā ar... velosipēdu! Pa sniegu... Un man tas tīri labi arī izdevās... vienīgi... tikai pāris milimetri mani šķīra no sadursmes ar melnu Mersedesu... Sajūta bija tāda, ka knapi esmu izglābusies no nāves un pie sevis skaitīju: Nekad vairs tā nejokošu ar savu dzīvi...

2. esmu jūras malā, bet... jūra izskalojusi kaudzi grāmatu /kuras man uzreiz kārojās izlasīt/, lupatu /it īpaši vērā ņemami ir dvieļi, jo es tos meklēju/, un gaļu!!! Pēc mirkļa uzpūta vējš, uzbangoja vilnis un visas iepriekšuzskaitītās drazas vietā parādījās dzidrs ūdens, kas skalojās ap akmeņiem, kurišķita, ka šai vietā stāv jau ilgus gadus...

3. tukša, klusa pilsēta... es tur dzīvoju, kaut ko meklēju... uzzinu, ka kaut kur atvērts jauns alternatīvs krodziņš... jāiet... izrādās, ka tā īpašnieks ir mans bijušais un ne jau ar labu vārdu pieminamais priekšnieks... bet nekas... mani tas neiespaido... es paņemu ēdienkarti, aplūkoju, ko piedāvā... maniem draugiem šķiet, ka viss ir dārgs, bet man liekas, ka 2.20Ls maksāt par gulašu ar piedevām nav nemaz tik traki...

Bernardo Bertoluči "Pēdējais tango Parīzē" ar Marlonu Brando galvenajā lomā:

http://www.filmas.lv/filmas/movies/1073

un te par pašu tango:

http://www.m-saule.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=46

nu ja... grūti...
bet vakarā uz Blomi...

biju ļauna un riebīga...

nebiju sen izklaidējusies naksnīgā Vecrīgā. Nācās secināt dažas lietas:

1) vēl 2 naktī cilvēku tik daudz, ka var sajaukt laiku ar 2 dienā...
2) baigais precību bums laikam- tika manītas vairākas vecmeitu balles! (latviešu tauta sāk atkopties? :)) )
3) ja gribas satikt sen neredzētus paziņas, jāpasēž kādā Vecrīgas alus dārzā...

nu grūti šodien, grūti...

nez kur Rīgā var atrast patīkamu un nedārgu krodziņu, kurā pasēdēt ar draugiem, lai izdzertu pāris kausus labu alu uz labu veselību??? ...

Nupat nosvinējos Edītes. Tagad pašai... Saņēmu jau pirmo... nē- otro!!! (pirmā- darba kolēģi piemeta jaunai teltij) dāvanu- nenormāli slaistu grapas pudeli (nu, protams, dzēriens arī ir iekšā!).