ruukjelis -

Vai tā tas ir jau no cilvēces pirmssākumiem, ka apkārtējā sabiedrība- bara locekļi, ģimene, kaimiņi, sabiedrības uzskati, attiecīgais laikmets- cilvēku ierobežo, ierāmē, iegrožo... ?
Un cilvēks nav brīvs... Ne tikai no ārpuses uzspiesto viedokļu dēļ... viņam jau ir izkompostrēta dvēsele... Un nelaimīgais sabiedrības loceklis vai nu ieplūst sabiedrībā, darīdams visu kā JĀBŪT- apprecēties līdz tik un tik gadiem, uzorganizēt pāris bērnus, iegādāties kādu tobrīd populāru auto, nopirkt nekvalitātīvu dzīvokli, līdz ar to ieslīgstot gandrīz vai visa atlikušā mūža parādos... Un tepat līdzās dzīvo cilvēks, kuram nekas no tā nešķiet svarīgs un realizējams savā dzīvē- viņš dzīvo uz čemodāniem, apceļo pasauli, viņš mācās, viņš izklaidējas, viņš priecājas par saules staru un rasas lāsi... Un pacieš pārējo sabiedrības locekļu uz viņu tēmētos pirkstus- jā, jā, viņš taču ir idiots, viņš taču neprot dzīvot, viņš nevar atļauties, žēl cilvēka..., kā!!!! Viņam vēl nav??? Nabadziņš... utt.u.tpr.
Un labi, ja šis nabadziņš dzīvo klusā lauku nostūrī, kur cilvēku sastop reizi mēnesī... Vai arī labi, ka viņam pilnīgi neinteresē, ko skaidrīte, pēteris vai dacīte runā... Un galīgi sūdīgi, ja šis nabadziņš mēģina dzīvot savu dzīvi, bet savās izkompostrētajās iekšās šausta sevi par to, ka nav tāds kā visis citi...