(no subject)
« previous entry | next entry »
Apr. 7th, 2006 | 10:01 am
Cik dīvaini saprast, ka cilvēks jau neamainās... Mainās tikai čaula, apvalks, bet iekšējais saturs paliek tāds pats... Protams, notiek attīstība, tiek uzņemtas zināšanas, pieredze... Bet tas mazais būtības kodols... tas nemainās...
un es tāpat kā bērnībā varu iemīlēties uz dienu, divām... nedēļu... dzīvot sapņos, smaidīt... nu tā vienkārši, bez iemesla... bez jebkādām domām par turpmāko...
nekas jau nav mainījies...
(no subject)
from: ruukjelis
date: Apr. 7th, 2006 - 10:40 am
Link
tava atslēga...
ava preču zīme...
tavs zīmodziņš... :)
...tas varētu būt īpašību kopums, kas cilvēkam piemīt, arī temperaments...
patiesībā kaut kas grūti noformulējams, jo uzreiz liek aizdomāties... Ja liekas, ka cilvēku ietekmē ne tikai iedzimtība, bet arī apkārtējā vide, apstākļi, tad kāpēc vienā ģimenē aug tik dažādi bērni, kāpēc klasē mācās tik atšķirīgas personības, kāpēc?
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: duujs
date: Apr. 7th, 2006 - 10:42 am
Link
Aizdomāties reizēm ir lietderīgi.. hmm..
Reply | Parent