(no subject)

« previous entry | next entry »
Apr. 7th, 2006 | 10:01 am

Cik dīvaini saprast, ka cilvēks jau neamainās...  Mainās tikai čaula, apvalks, bet iekšējais saturs paliek tāds pats... Protams, notiek attīstība, tiek uzņemtas zināšanas, pieredze... Bet tas mazais būtības kodols... tas nemainās...

un es tāpat kā bērnībā varu iemīlēties uz dienu, divām... nedēļu... dzīvot sapņos, smaidīt... nu tā vienkārši, bez iemesla... bez jebkādām domām par turpmāko...

nekas jau nav mainījies...

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {4}

(no subject)

from: [info]ruukjelis
date: Apr. 7th, 2006 - 10:40 am
Link

Kodols??? ... tavs kods...
tava atslēga...
ava preču zīme...
tavs zīmodziņš... :)
...tas varētu būt īpašību kopums, kas cilvēkam piemīt, arī temperaments...
patiesībā kaut kas grūti noformulējams, jo uzreiz liek aizdomāties... Ja liekas, ka cilvēku ietekmē ne tikai iedzimtība, bet arī apkārtējā vide, apstākļi, tad kāpēc vienā ģimenē aug tik dažādi bērni, kāpēc klasē mācās tik atšķirīgas personības, kāpēc?

Reply | Parent | Thread


(no subject)

from: [info]duujs
date: Apr. 7th, 2006 - 10:42 am
Link

Hmm, man patiešām gribētos saprast, kas ir tas kodols, kas nemainās.. varbūt es akli sitos pret sienu un mēģinu mainīt to, kas nav maināms?

Aizdomāties reizēm ir lietderīgi.. hmm..

Reply | Parent