Vai gadījumā būt par labāko nenozīmē mūžīgi sevi nodzīt un ja nesasniedz, tad vienmēr paliek mazais rūgtums? Vai labāk nav skatīties uz to tā, ka "ir izdarīts viss labākais, ko attiecīgajā situācijā (visus atpūtas mirkļus un pārējo ieskaitot) varēja izdarīt " un ar to tu būsi lieliska, bet tas neliks domāt par to, ka ir vēl kāds, kam izdevās vēl labāk.