Ir agrs. Zinu,jo vējš, kas pūš no aizlīmētā loga ir gana dzestrs, lai būtu pietiekoši auksts rīts. Nesaprotu kurā gadalaikā esmu. Zinu tikai to, ka vakardienas izdzertais vīns ir trāpījis man. Maniem baltajiem palagiem. Neko ļaunu negribēju. Kā jau visi, kas vakaros pļurkst un tukšo pa vīna glāzei. Tie jau zin'. Tie ir tie īstie pasaules zinātāji. Zina kur saule un roņu mazuļi lec, kur dzīve saldāka un kur kājas nepaliek slapjas. Tā arī es kuļos pa pasauli. Dažreiz topu gudrāka un atrodu atbildes vīna glāzes dibenā. Dažreiz tāpat vien kuļos- nesaprasdama kur beidzas upe un sākas jūra.
Un ne jau viena. Nav tik skumji. Ir man līdzinieki. Dažkārt. Bet vispār var arī viens. Viens kā diegs. Viens šajā kailajā pasaulē.