rums_

Tik daudz darāmā, es parīt aizceļoju, kopā ar Larsu. Mēs brauksim uz Parīzi. Viņam ir kaut kādas darīšanas pilsētā, bet es pa to laiku varēšu aiziet uz pāris aģentūrām.
Tas izklausās tik jauki viss, gluži kā sasodīta filma, kura nerāda to, ka vīrs ir alkoholiķis un narkomāns un, ka tas nevar pārtraukt savu atkarību un tas sit savu sievu, jo tā nav tāda pati kā viņš, sit, jo sieva savu mēli netur aiz zobiem, sit, jo sieva satiekas ar cilvēku, kuram viņa ir princese, kura uz rokām tiek nēsāta.
Ārpus kadra paliek arī tas, ka princis ir mans bijušais puisis un arī viņš būs Parīzē. Neviens to nezin un neviens ari nezin, ka es Parīzē būšu tikai pāris stundas, jo Scots mani nolaupīs, lai mēs dotos uz Amsterdamu.
Es esmu laimīga, kad nozogu laiku sev un Scotam.

Ir tā, ka Lars ir palicis kaitinošs, cik kādreiz viņs bija kā radīts man tik tagad viņš ir svešs priekš manis. Viņš ir cilvēks, kas man diktē noteikumus, tur kur man tos nevajadzētu diktēt. Viņš grib, lai es sāku dzīvot pieklajīgu dzīvi, jo tā būs vieglāk mums visiem, ar to viņš grib, lai es atsāku ēst, nelietoju narkotikas, nestrādāju, jo tādu cilvēku draudzenēm, kā viņa, tādām ir jābūt.
Aizvakar viņš izvācās. Laikam aizbrauca no valsts. Es neatgriezīšos nedz uz salas, nedz Somijā.

Manā dzīves karuselī ir iestrēgusi izslēgšanas poga. Karuselis griežas un apkārtējā pasaule ir viens liels izplūdums. Mani neinteresē tas, kas notiek ārpus atrakciju parka.
Es izklaidējos kopā ar Larsu. Mēs dzīvojam manā dzīvoklī, un katru vakaru man ir sajūta, ka es veicu asins grēku. Viņš man ir kā bralis.
Es atlaidu savu aģentu, jo viņš izteica pārāk daudz piezīmes par manu dzīves veidu, ieradās manā dzīvoklī un centās izlikties par manu draugu, tagad man ir Kristi.

Man ir sākusies kārtējā depresija. Man negribās ēst, es smēķēju un lietoju kokaīnu.
Lars ir kautkur, es nezinu kur. Es nezinu vai es gribu, lai viņš būtu man blakus.
Vakar es sev iegriezzu rokā. Ne pārāk dziļi, es aizbaraucu uz slimnīcu, kur manu roku pārsēja. Rētas nepalikšot. Nākamreiz es pārdozēšu narkotikas, ja nu gadījumā man neizdodas.

Ir labi, jo beidzot ir iestājie miers.
Es eju uz klubiem un pasākumiem viena vai ar daraudzenēm vai Larsu.
Larsam ir draugs, kurš ir dziedātājs. Mēs esam tikušies pāris reizes, bet tas bija īpaši.
Lars pie manis nodzīvoja nedēļu, tagad viņš atkal ir prom, ja es būtu jaunāka es ierosinātu ideju, ka mēs varētu īrēt kopīgi dzīvokli.
Es uzvedos labi, es nelietoju narkotikas, vismaz ne tik daudz un dažādas, bet joprojām neēdu.

Es biju atkal Somijā, Lars bija pie manis Londonā, mēs esam kā brālis un māsa. Viņš ir brālis kāds mans brālis nekad nebūs. Lars nedusmojas, ja es pīpēju zāli, viņš noglāsta man galvu un paņem pats arī uzpīpēt, mans brālis man iesistu pa seju, jo es pīpēju, viņš ir pieradis pie tā ka es dzeru vīnu, bet ne tekilu, viņa sirds salūstu, ja viņš redzētu mani izvemjam ēdienu un viņš man atkal iesistu, Lars tikai noglāsta man galvu un palīdz nomazgāt man seju. Lars ir izvēlējies pareizo tehniku, jo viņš ir blakus un nenovēršās, lai ko es arī darītu.

Lars ir jauks cilvēks, tikai es nezinu vai viņš to būtu pelnījis, ka es viņu izmantoju, lai sadziedinātu brūces. Viņš zin kādā situācijā viņš ir.
Man bija fotogrāfēšanās Somijā, nekad tur nebiju bijusi. Man patika sala uz kuras Larsam ir māja. Tas ir tik sireāli, ka ir jābrauc ar kuģīti, lai tiktu pie pārējiem. Tāds miers.
Lars...

Esmu ievākusies savā jaunajā dzīvoklī. Daļa mantu vēl stāv kastēs.
Ir mazliet nepierasti būt vienai, jo visu pēdējā laikā es biju kopā ar kādu, bija divreiz vairāk trauku, divreiz vairāk ēdiena. Viss bija vairāk, bet tagad ir tikai viss pa vienam. Kādreiz man patika šī vienatne, gan es atkal to iemīlēšu.

Ir palikusi rūgta pēc garša. Viss ir beidzies, tas bija beidzies jau ilgu laiku atpakaļ. Mēs esam pārāk dažādi.
Vakar mēs izrunājāmies un sapratām, ka mums kā pārim nav nākotnes. Mēs esam divi cilvēki. Man tagad neviena nav un cik zinu S arī ir viens, lai gan nekad neko nevar zināt. Tas būtu pazemojoši, ja viņam kāda būtu, es nepārdzīvotu to, ko publicē.
Pēdējais mēnesis bija elle. Sajūta tāda it kā mēs būti salīmēti ar momentlīmi un kāds spēks rauj mūs katru savā virzienā. Protams bija strīdi un piedošanas lūgšanas. Tam visam nav jēgas, jo strīdu bija vairāk nekā izlīgšanas.
Es izvākšos.
Es atdevu daudz no sevis šajās attiecībās.
Lai cik slikti bija pašās beigās, sākumā bija tik pat labi. Mēs izdzīvojām visu attiecību amplitūdu. Un nu tas ir viss.
Es nezinu kāpēc es nerakstīju par slikto tikai par labo. Iespējams tāpēc, ka es nevaru atdzīties savās jūtās publiski, kad manus ierakstus var izlasīt jebkurš.
Es gribu būt godīga pret sevi.

FROM NOW ON FRIENDS ONLY!

Es domāju un atceros kā tas bija toreiz, kad mēs satikāmies. Tas bija nesen tikai aptuveni pirms gada, bet tik daudz, kas jau ir piedzīvots.
Es aizgāju uz mājas svinībām ar Helenu, viņa mani pierunāja. Tā māja piederēja S basģitāristam, viņam bija dzimšanas diena.
Es biju neveikla un griežoties atpakaļ, kad biju dabūjusi savu dzērienu aplēju S. Tas bija sarkanvīns, labi ka viņam bija melns krekls, kā parasti. Tomēr Karls viņam aizdva vienu no saviem.
S pienāca man klāt vēlāk un pajautāja kautko nenozīmīgu, bet nozīmīgi pietiekoši, lai es pievērstu viņam savu uzmanību. Mēs aizrunājāmies par arhitektūru un es teicu, ka man patīk mājas, kas ir celtas no stikliem, kam var viegli ieskatīties iekšā. S man piedāvāja izrādīt māju, jo viņš te bez maz vai dzīvo. Es teicu, ka tas nebūs pieklājīgi.
Viņš man piezvanīja nākošajā dienā un uzaicināja pastaigāties, lai gan patiesībā mēs nekur negājām, mēs braucām skatīties stikla mājas, kas bija izliktas pārdošanā.
Katrā mājā viņš mani noskūpstīja, beigās viņš mani aizveda uz savu dzīvokli.

katia apsver ideju atgriezties polijā. wonder why
lai gan es arī to apsvērtu ja manas pornogrāfiskās izklaides ar vairākiem puišiem būtu pieejamas visai valstij. bitch. viņa to ir pelnījusi.
S ir uztraucies par to, ka man nav reizes, viņš cenšas mani pierunāt aiziet pie ārsta. šodien nonācām līdz tādam absurdam, ka viņš nāca man līdzi uz tualeti, jo domāja, ka es visu izvemšu, viņš skatījās kā es čurāju, lai gan patiesībā tā bija mana vienīgā maltīte visas dienas garumā. es nekad neesmu izvēmsi ēdienu.
biju iepirkties. nopirku mazāka izmēra drēbes.

Scot ieraudzīja to ko es nekad nebūtu domājusi, ka vīrietis var ieraudzīt un piefiksēt. Viņš ievēroja, ka man nav mēnešreizes, viņš to ir piefiksējis 2 mēnešus, es 3. Viņš domāja, ka es esmu stāvoklī, es zinu, ka tas ir saistīts ar ēšanas problēmām.
Viņš ievēroja to, ka man ir beigušās reize, bet ne to, ka man visas bikses krīt nost.

Visi domā, ka tā kuce Katia, vai kā viņu tur ir mans uzticības cilvēks. Tas ir komiski. Viņa ir izstāstījusi, ka viņu uztrauc mans svars un mans dzīves veids vispār. Brīnums kā viņa nevienam nav pastāstījusi par manām "baltajām brokastīm". Nekas rīt tā maita dabūs trūkties man ir tādas bildītes, kuras es pat ieraugot varētu nosarkt. Viņu drāž Scota bundzinieks un ģitārists un Scot skatās un es esmu aiz kameras. Tā tev vajag.

Ir patīkami, ja mīļotais "nejauši" noglāsta kāju zem kleitas.
Visādi citādi mēs ejam uz klubu, ir jauna šņabja atklāšanas svētki.

Šoreiz viņiem ir taisnība, viņi ir vērīgāki pat par mani tie avīžnieki. Jā es atkal nekontrolēju savu dzīvi, jā man negribās ēst, jā es dažreiz izvemju savas pusdienas, jā mans svars ir samazinājies, jā es saprotu, ka man ir problēma. BET es neesmu gatava griezties pēc palīdzības. Vēl ne. Un man nav ticības ilgai dzīvei, tāpēc kāda atšķirība no kā es nomiršu.
Es gribēju būt tieva, jo smejas par resnajām un tievās ir smukas.

Ir patīkami izsmēķēt pirmo rīta cigareti lēni, sēžot uz balkona un atbalstot sakrustotās kājas pret malu. Un tieši laikā ir kafija ar kruasānu. Tie ir brīži, kad es esmu sevis dēļ, jo tos es mīlu visvairāk.

Kas man pietrūkst no savas vecās dzīves un vai vispār kaut kas man pietrūkst? Jā ir protams lietas, kas man pietrūkst.
Piemēram man pietrūkst tās sajūtas, ka man ir bezjēgā nauda, es varu to tērēt un nav iespējams to notērēt.
Man patika, ka mani uz skolu veda limuzīnā. Man patika braukt ar limuzīnu vienalga kur. Tāpēc tagad arī reizēm noīrēju limuzīnu, bez nekāda iemesla un vienkārši lieku šoferim braukt pa pilsētu. Tā arī nemāku braukt ar mašīnu.
Man pietrūkst reizēm tā "noguruma" no tā, ka tiko es esmu atgriezusies mājās no viena ceļojuma, kad ir jādodas jau citā.
Man pietrūkst tas, ka var nedarīt neko un tas pat ir vēlams.
Un jā man pietrūkst mana dzimtene, kur es diez vai kādreiz vēl atgriezīšos.
Es būtu gatava atdot daudz vairāk par to, kas man ir tagad. Es esmu brīva un nosaku savu dzīvi, nevis citi.

Nākošā nedēļa būs grūta. Katru dienu jāstrādā, kā sāku otartdien tā līdz piektdienai.
Tagad man ir jāatpūšas tāpēc iešu uz procedūrām un rīt man būs diena veltīta tikai man, iepirkšos, pusdienošu(iespējams viena), iešu uz kino, staigāšu, lasīšu.
Scotam ir koncerti.

Es atgriezos pilsētā, citi vēl palika muižā svinēt St. Patrick's Day.
Man nebūtu žēl paņemt nazi, iegriezt sev slīpi kreisajā rokā un pēc tam labajā un tad ieiet siltā vannā, iedzert miegazāles visu pudelīti, to visu noskalot ar viskiju un klausīties savu mīļoto cilvēku dziedam,ierakstā, iedegt sveces un ļauties miegam.
-Kā jūs sevi uzturat formā?
-Es nedaru neko īpašu pa reizei aizeju uz sporta zāli(kad kāds mani tur redzēja pēdējo reizi?), ēdu veselīgi(kad kāds mani redzēja ēdot veselīgi?, vai vispār normāli ēdot?).
Stāv balta strīpiņa.