Šoreiz viņiem ir taisnība, viņi ir vērīgāki pat par mani tie avīžnieki. Jā es atkal nekontrolēju savu dzīvi, jā man negribās ēst, jā es dažreiz izvemju savas pusdienas, jā mans svars ir samazinājies, jā es saprotu, ka man ir problēma. BET es neesmu gatava griezties pēc palīdzības. Vēl ne. Un man nav ticības ilgai dzīvei, tāpēc kāda atšķirība no kā es nomiršu. Es gribēju būt tieva, jo smejas par resnajām un tievās ir smukas. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |